Rakveres kauja

Rakveres kauja
Daļa no Livonijas krusta kariem
Rakveres kaujas vieta Dānijas ķēniņam pakļautajās igauņu zemēs iezīmēta kā Rakovor.
Datums 1268. gada 18. februāris Vieta tilts par upi pie Rakveres pils Iznākums neizšķirts iznākums,[1] krievu karaspēks atkāpās no Igaunijas
Karotāji
Zelta Ordas krievu vasaļi Novgorodas, Pleskavas un Ladogas karapulki	Livonijas Konfederācija (tai skaitā Livonijas ordenis Tērbatas bīskapija Sāmsalas-Vīkas bīskapija Dāņu Igaunijas vasaļi)
Komandieri un līderi
Novgorodas posadņiks Mihails†, kņazi Daumants, Dmitrijs, Jurijs	Tērbatas bīskaps Aleksandrs†
Spēks
ap 30 000	nezināms skaits
Zaudējumi
ap 5000 nogalināti	nezināms skaits

Rakveres kauja (vācu: Schlacht bei Wesenberg, krievu: Раковорская битва) jeb Maholmas kauja notika 1268. gada 18. februārī Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā. Apvienotais Tērbatas bīskapijas, Dāņu Igaunijas, Sāmsalas-Vīkas bīskapijas un Livonijas ordeņa karaspēks apturēja Novgorodas organizētā krievu kņazu karaspēka iebrukumu Dāņu Igaunijā.

Kauja notika Viruzemē, netālu no apmēram 1250. gadā celtās Rakveres pils, tādēļ dēvēta par Rakveres kauju. Citos avotos par kaujas vietu minēta Maholmas baznīcas apkaime.

1. ↑ Vecākā Livonijas atskaņu hronikas tekstā slavināta livoniešu karaspēka uzvara, kas noturējās pret pretinieku pārsvaru. Savukārt Novgorodas hronikā pieminēts, ka kņaza Dmitrija vadītais karapulks pēc sakāves pirmajā kaujas etapā no jauna devies uzbrukumā un vajājis pretiniekus septiņas verstis. Pēc tam livonieši devās pretuzbrukumā, bet tumsas iestāšanās dēļ cīņa pārtraukta un nav vairs atjaunojusies nākamajā rītā, jo livonieši bija devušies mājup, kur tie tika sagaidīti ka uzvarētāji. Arī krievi savāca kritušos bajārus un devās atpakaļ uz Krievzemi